Zaļajai pasaulītei, kas šajā Rūpniecības ielas dārzā visapkārt, laikam ir īpaša vara. Kāpēc gan to nepārmantotu arī aiznākamajā paaudzē? Martiņas vecvecāki VIJA un VALERIJANS LOČMEĻI šajā Vijas tēva celtajā mājā kopā dzīvo jau vairāk nekā piecus gadu desmitus, un vienmēr te kaut kas audzis. Nams tolaik, pēckara laika trūcībā, būvēts no tiem pašiem kokiem, kas te mežā auguši, ķieģeļi guļbūvei aplikti vēlāk. Toreiz krietnais vīrs paredzējis, ka namiņam varbūt kādreiz varēs uzcelt otro stāvu, un tā arī bijis. Zem viena jumta te dzīvojušas vairākas paaudzes, tagad saimnieko tikai abi vecākie Ločmeļi.
Nav pat jājautā, vai namamātei ir tā saucamie zaļie pirkstiņi. Protams, un kā vēl! Vijas aprūpētajās siltumnīcās pat šķietami pelēcīgajā augsnē viss aug griezdamies kopš agra pavasara, tagad tomāti jau raisa pumpurus, neskaitāmās kastēs un kastītēs lielāki un mazāki stādiņi — pētersīļi un kāposti, alises un lauvmutītes… Tas tirgum — kā sācies vēl padomju laikos ar dāliju audzēšanu dārzkopības biedrībai. Jā, Vija ir tirgus cilvēks — strādīga, prasmīga un noteikta. Un tam visam līdzi dzīvo Valerijans ar savu pamatīgumu, rūpīgumu un kluso atbalstu. Varbūt tieši kontrasti stiprinājuši Ločmeļu ģimeni piecdesmit gadu garumā. Es esmu ātra, viņš lēns, toties visu dara ļoti kārtīgi, Vija nosmaida.
VALMIERAS ZELTA PĀRIS. 2020. gada decembrī. Foto no ģimenes arhīva