
Mūsdienās tajā vietā vairs redzams vien dižu koku puduris, brikšņi un arī kādreizējo vējdzirnavu mūri. Tik vien ir palicis no šajā pusē kādreiz ļoti populārajām Krūmiņu vējdzirnavām. Šādas ar vēja spēku darbināmas dzirnavas (atšķirībā no ūdensdzirnavām gan neprognozējamākas) Ziemeļvidzemē savā laikā bijušas daudz, kādreizējā Valmieras apriņķī vien pāri par 70. Prasmīgi amatnieki (vismaz trīs) tādas uzbūvējuši dažos gados. Būvējuši parasti augstākās vietās, kur zemē turklāt bijusi kaļķu java neaptēstu akmeņu sastiprināšanai. Atradu arī ziņas, ka tālajos gados, kad baroni zemniekiem ļāvuši tikt pie savām zemēm, daudzos izpirkšanas līgumos bijusi īpaša prasība, ka saimnieks nedrīkst uz savas zemes vējdzirnavas celt. Saglabājot tiesības uz vējdzirnavām, muižas vismaz šādā ziņā gribēja zemniekus vēl kaut kādā saitē pieturēt.
ZAUDĒJUMS. Par dižo pīlādzi pie Krūmiņu vējdzirnavām vairs vēsta vien pamatīgs celms. Ārijas Romanovskas foto