Neesam klātienē runājušies kopš pirmajiem mačiem tavā vārdā nosauktajā BMX trasē Valmierā. Vai tev ātri aizskrējis šis laiks?
Divi gadi pagājuši. Ja tā skatās, diezgan ātri paskrēja. Uzreiz pēc tam sākās kovida laiki trakie… Nu, laiks jau vispār ātri skrien (smaida), jo tu kļūsti vecāks, jo ātrāk. Tāpēc laiku nevajag mēģināt kaut kā apstādināt vai palēnināt, vienkārši jādzīvo dzīvi! Arī mans moto dzīvei šobrīd tāds – es nedzīvoju pagātnei, es nedzīvoju nākotnei, es dzīvoju šodienai! Ļoti vienkārši. It kā jau vajadzētu būt kaut kādiem nākotnes mērķiem, vīzijai, bet es patiešām dzīvoju šodienai un par rītdienu pārāk neuztraucos.
Runājot par aizvadīto un arī šo gadu, tu esi izteicies, ka pasaulē šis, ar kovida pandēmiju nolādētais, ir interesants laiks… Cik ļoti un ar kādām emocijām tu to izjūti?
Varbūt nevar teikt, ka tas man bija baigi labais laiks un ka man bija baigi forši. Bet nebija tā, ka tas personīgi manu laiku un manu vidi būtu ļoti mainījis. Es negribu par to daudz izteikties, jo zinu arī cilvēkus, kam tas bija grūts laiks, kad nevarēja iet uz darbu, kad viss tika apstādināts… To tā grūti salīdzināt. Bet manā gadījumā šis laiks paskrēja diezgan ātri, protams, arī tajā galā daudz kas bija ciet, taču laika apstākļi bija labi, tāpat no mājas ārā gājām, dzīvojām un to dzīvi baudījām. Man bija daudz brīvā laika, kurā bija daudz golfa. Katram savi plusi un mīnusi. Protams, kādi ceļojumi un darbs apstājās, jā.
Nebūsi taču no Amerikas uz Latviju no kovida ar ģimenīti atbēdzis kā uz miera ostu?
Nē, mēs gribējām braukt jau pagājušo vasaru. Taču tad viss tas trakums sākās Latvijā, tāpēc uz gadu braucienu pārcēlām. Domājām, ka pēc gada viss būs baigi forši, bet tāpat jau līdz galam tā situācija pasaulē vēl nav… Bet tas galvenais plāns, kāpēc mēs braucām, – gribējām puiku atvest, lai Rio padzīvojas ar māsas bērniem un kopā ar jauno paaudzi pamācās latviešu valodu.
OLIMPISKĀ STAFETE NODOTA! Māris Štrombergs (vidū) savā vārdā nosauktajā Valmieras BMX trasē kopā ar Latvijas BMX olimpiešiem (no kreisās) Ģirtu Kātiņu, Vinetu Pētersoni, Helviju Babri un Miku Puķīti. Foto no Māra personiskā arhīva