Zinu, ka daudzi gados jaunāki cilvēki arī patlaban piesaka vakcinēšanās laiku, saprotot, ka nekur jau tā īsti vairs netiek, ja nav vakcinācijas pabeigšanas sertifikāta.
Uz mežu sēnēs var doties bez sertifikāta, un latvieši to dara. Tā ir dzīvesveida daļa, bez kuras daudzi rudens pusē neiztiek. Ar sēņu pilniem groziem ir pilni sociālie tīkli, un, ja pavērtējam, tad tikpat daudz parādās latviešu ceļojumu stāstu. Bilžu stāsti, laimīgas sejas, jo cilvēks, kurš ik gadu plānojis vismaz vienu vai pat divus trīs tālākus izbraukumus, beidzot ir ticis brīvībā.
Taču tas lielais «bet» par to, kā Latviju pasargāt no nākamā kovida viļņa, jau tomēr paliek. Latvijā vidējais kumulatīvais saslimstības rādītājs pakāpeniski, bet pieaug. Pagaidām tas ir zemāks nekā teju visās Eiropas Savienības valstīs, bet Latvijas ceļotāji dodas tieši turp. Dodas jau tikai vakcinētie, un jācer, ka Latvijas robežu arī šķērso tikai vakcinētie, bet tas nenozīmē, ka vīruss necirkulē.