No savas līdzdalības šajā procesā neizbēgsim. Un daudz kas šajā virzienā jau notiek, piemēram, vakar man bija iespēja izbraukt ar vieglo automobili, kam par degvielu kalpo ūdeņradis. Labs braucamais, ja abstrahējamies no tā cenas. Tā degvielas tvertni var uzpildīt trijās minūtēs, nobraukums ar vienu uzpildi vairāk par 500 kilometriem. Šajās niansēs ūdeņraža piedziņas auto viennozīmīgi sit pušu elektromobili, tikai… Pagaidām vienīgā ūdeņraža uzpildes stacija ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā atrodas vien Rīgā. Tur ūdeņradi iegūst no gāzes, bet iespējama šīs degvielas ražošana arī no ūdens.
Ja neiedziļinās tehnoloģijās un no tām izrietošajās izmaksās, tad šķiet, ka mēs Valmierā arī šajā kontekstā dzīvojam gluži vai Lejputrijā – mums taču pie šķiedras ir pašiem sava AGA zīmola gāzu ražotne un arī Gaujā ūdens netrūkst. Ja rūpniecisko un medicīnisko skābekli un slāpekli Valmierā ražojam un piegādājam klientiem visā Baltijā, tad varbūt te pie reizes arī kādu ūdeņraža konveijeru pielikt klāt? Te pagaidām arī zaļais sapnis par Valmieru kā Latvijas ūdeņraža transporta pionieri beidzas, jo ir bez reāla seguma. Vismaz tuvākajos gados noteikti.