
«Ja gribētu, iemesls atrastos vairākām jubilejām. Pieminot, kad 1908. gadā Saviesīgā biedrība izlēma celt savu ēku, kad 1913. uzsāka celtniecību, bet 1914. gadā bija uzcelts karkass – sienas un jumts. Pirmā pasaules kara laikā tur bija zirgu stallis ar aku. Pēc kara ēku atjaunoja, un 1921. gadā tā bija gatava. Palikām pie 1921. gada, kad pēc skatuves izbūves to kopā ar atjaunoto skatītāju zāli iesvētīja mācītājs.
Vēstures liecības vēsta, ka pirmo pašdarbības kolektīvu nebija daudz, toties ar lielu dalībnieku sastāvu. Rūjienas kultūras nama pirmajā korī bijuši līdz pat 90 dziedātāju. Kupls bijis arī pirmā orķestra sastāvs. Sākotnēji bijis stīgu un simfoniskais orķestris, ar laiku tas pārtapis par pūtēju orķestri, kam nu jau Rūjienā ir vairāk nekā 70 gadu. Tolaik pūtēji vairāk spēlējuši ballītēs, paši gādājuši, apguvuši notis un instrumentus. Līdz mūsdienu pūtēju orķestra «Tālavas taurētājs» augstajam līmenim kolektīvs izauga diriģentu Jāņa Akuļa un Gvido Brenčeva vadībā.
«RŪVENAS AURE». Rūjienas Tautskolas pagalma svētkos Mikeļdienā. Ārijas Romanovskas foto