Titī mums iemācīja ilgas pastaigas, būšanu te un tagad, ka ir noteikta dienas struktūra. Viņa bija pirmais mūsu sunītis, caur viņu arī sapratām, ka suns var būt draugs. Kad Titī jūlijā nomira, vēl četrus mēnešus nodzīvojām bez suņa, bet bija tāda dīvaina sajūta, jo bijām ļoti pieradušas pie tā, ka suns ir,» stāsta viena no šī īpašā sunīša saimniecēm, dramaturģe un dzejniece AGNESE RUTKĒVIČA. «Ģimenei arī iepriekš ir bijuši suņi, omei laukos bija, taču tajos laikos saimnieki pret tiem izturējās drīzāk nehumāni, un mani pirmie priekšstati par suņiem saistījās ar būdu pie kūts un smagu ķēdi ap kaklu.»
MOZUS un viņa rūpīgās saimnieces Agnese (pa kreisi) un Madara. Foto no personiskā arhīva