Gaidāmo ierobežojumu mērķis, protams, ir panākt slimības līdz šim lielākās izplatības viļņa piebremzēšanu, kā arī beidzot piespiest vakcinēties to iedzīvotāju daļu (vairāk par 40%), kas to līdz šim nav izdarījusi. Kā arī nepieļaut vai drīzāk jau mazināt katastrofu veselības aprūpes sistēmā, kur, šādi turpinot, pavisam drīz nepaliks gandrīz nekādu iespēju cīnīties pret citām saslimšanām. Un arī cīņai pret Covid-19 resursu izrādīsies nepietiekami.
Konkrētajā laikā un vietā, ļoti ticams, citu iespēju arī nemaz nav, jo runa ir ne jau par to, ka pandēmijas tālāka vēršanās plašumā izmaksās valsts budžetam par 50 – 100 miljoniem eiro mēnesī vairāk (bet arī šāds arguments, neraugoties uz visu tā savdabību, tiek pieminēts), bet gan vārda tiešā nozīmē par cilvēku dzīvībām. Pie tam ļoti bieži tās ir apdraudētas ar Covid-19 tieši nesaistītu iemeslu dēļ. Veselības aprūpes sistēmas dramatiskā noslogojuma dēļ vienkārši nav iespēju veikt nepieciešamās operācijas, sniegt citu palīdzību, un attiecīgs ir arī iznākums. Tā ka neatkarīgi no tā, kā tiek vērtēti gaidāmie ierobežojumi, šobrīd tie ir vienīgais risinājums.