Kā kļuvāt par animatori?
Tas, ka man patīk radoši darboties, bija pamanāms jau bērnībā. Ja tā paskatās, es pasākumus organizēju un vadīju, kopš sevi atceros. Tie bija dažādi Māmiņdienas pasākumi, Ziemassvētku pasākumi. Es biju sadalījusi, ko katrs bērns darīs, ko dziedās, ko dejos. Mācīju dažādus deju soļus. Tad atnāca mūsu skatītāji, kas bija mammas un tēti, vecmammas un vectēvi vai arī vienkārši kaimiņi, un izbaudīja pasākumu. Domāju, ka mana bērnība ir pamats tam, ko es daru.
Esmu uzaugusi Valkas novada Omuļos, bet es ieprecējos Valmierā. Mana karjera šeit sākās ar tādiem maznozīmīgiem darbiem, un tad lēnām devos augšup pa karjeras kāpnēm. Es nekaunos, ka esmu sākusi no pašas apakšas, jo šobrīd man ir pieredze dažādos darbos. Tad tālāk es iepazinos ar cilvēkiem no pasākumu aģentūras laiprieks.lv. Sanāca tā, ka aizgāju novadīt pirmo ballīti. Kā šodien atceros to, kā man drebēja rokas. Tas bija pasākums ar scenāriju un visu kā nākas, kopumā teiktu, ka pirmais pasākums pagāja ļoti saspringti. Tomēr cilvēki mani pamanīja un tālāk paši cits citam nodeva ziņu par to, ka es esot ļoti laba vadītāja.
LAURA GERLIŅA Bites tēlā. Ilonas Miglas foto