Vispirms ar lielo nedrošību par savu un tuvinieku veselību. Šajā sakarā vēl arī ar apdraudējumu valdības noteikto ierobežojumu dēļ daudziem atsevišķās nozarēs nodarbinātajiem uz laiku (nav pat zināms, cik ilgu) palikt bez darba un reizē arī bez ienākumiem ikdienas izdevumu segšanai.
Tas varētu būt pat īpašu pārdomu vērts temats, bet izbrīnu gan rada daudzie vēstījumi, ka Covid-19 krīze un dzīves dārdzības pieaugums nu simtiem cilvēku vai pilnībā ir atstājuši bez iztikas līdzekļiem. Izrādās, ka šie simti, ilgus gadus pietiekami labu algu saņemot vai citādi pelnot, nebaltām dienām gan neko nav atlikuši. Tātad dzīvojuši latviešu daudzām paaudzēm gauži nepieņemamu – no rokas visu uzreiz mutē – dzīvesveidu. Bet tas jau ir pietiekami nopietns brīdinošs signāls visai latvietībai. Varbūt tieši tādēļ ne pašos gaišākajos un priecīgākajos valstssvētkos ir jāatceras, katram ģimenēs un it sevišķi valstī pie varas esošajiem jāatgādina, ka mums – jaunajai, karus un lielas nelaimes nepieredzējušajai paaudzei – mantojumā ar atgūto valsti bija un ir jānodod arī pašpietiekamas, taupīgas dzīvošanas tikumi un principi.