Tumsa paliek tumsa. Tā kā sniegs ir uzsnidzis diezgan biezā kārtā, tas apgrūtina iešanu gājējiem uz ietvēm, kā arī automašīnām apgrūtina braukšanu. Atkal un atkal tiek atgādināts gājējiem tumšajā laikā vilkt atstarojošo vesti un autovadītājiem nomainīt riepas, kā arī pārbaudīt, cik labas ir bremzes.
Manuprāt, šis laiks vislabāk parāda savstarpējo cieņu – gājēji pie ietvēm pagaida, līdz automašīna ir pilnībā apstājusies, savukārt automašīnu vadītāji brauc prātīgāk, lai neapšļakstītu gājējus ar to šļuru, kas veidojas uz brauktuves. Man liekas arī pašsaprotami, ka ielu šķērso tur, kur ir gājēju pārejas, vai vismaz tur, kur nav intensīva satiksme, nevis autovadītājam jāuzmanās no tā, ka kuru katru brīdi priekšā var izlekt kāds kājāmgājējs. Es pati visu mūžu esmu kājāmgājēja lomā un pieturos pie principa, ka pati sevi sargāju un ievēroju dažādus drošības noteikumus, jo es nevaru zināt ne to, kādā stāvoklī ir automašīna, kas brauc pa ceļu, ne to, vai vadītājs paspēs noreaģēt. Tomēr man ir draugi autovadītāji, un viens no viņiem pastāstīja šādu gadījumu: esot devies mājās no darba, pulkstenis nedaudz pēc sešiem vakarā – cilvēku uz ielām nav daudz, bet pa kādam gājējam ir.