Tajos tālajos gados Latgalē Zariņu ģimenē aiz brāļa piedzima meitenīte. Tēvs kopā ar citiem vīriem un jauniešiem sargāja Latvijas robežu. Politiskā vara ik pa laikam mainījās, un daudzus robežsargus iznīcināja nošaujot. Ausmas tēvs laimīgas sagadīšanās pēc tomēr izglābies, palicis neskarts un drošības dēļ pārcēlies uz Valmieru, kur bija dzimis. Valmierā kādu laiku darbojies kā apdrošināšanas aģents, tad pārcelts uz Rūjienu. Māte bija šuvēja, kuras paveiktā rezultātā Zariņu ģimene varēja izdzīvot grūtajos laikos.
Ausma mācīties sākusi Jaunvāles sākumskolā, tad Rūjienas draudzes skolā. Meitene Naukšēnu pagastu iepazina, ganot govis un aitas gan «Vecčumpju», gan «Celmiņu» mājās un mežos. Nav jutusies droši, jo reizēm piestājuši vīri, kuri prasījuši atdot kādu aitiņu, bet nav atļāvusi. Kad Rūjienas vidusskola svinēja simtgadi, viņa ieradās, lai atcerētos jaunību.
AIZRIT GADI. Izcilā skolotāja Ausma Nēringa dižajā jubilejā Valmierā. Līvas Šamšeles foto