Pēc tam, kad Rihards Saule bija nodziedājis valsts himnu un pasākuma vadītājs Valmieras Drāmas teātra aktieris Ivo Martinsons dalījies puikas dienu atmiņās, kā juties, pavadot uz 1991. gada barikādēm savu tēti, vārds tika dots Valmieras novada domes priekšsēdētājam JĀNIM BAIKAM:
«Kā jau Ivo minēja, šie stāsti mums bijuši ļoti dažādi. Bija vīri, kas pufaikās brauca uz Rīgu, bija cilvēki, kas cepa pīrāgus, nesa tēju, bija, kas dziedāja un palīdzēja viņus uzmundrināt. Bija arī, kas palika mājās, juta līdzi un turēja īkšķus, lai viss izdotos un tēvs vai kāds cits no ģimenes atgrieztos mājās. Stāsts mums visiem ir kopīgs – miermīlīga cīņa par pašu izcīnītu neatkarību savā valstī. Tas ir tas, kas mums jāstāsta, kādā veidā mēs tiešām esam to ieguvuši, jo toreiz, lai arī nebija ne mobilo sakaru, ne interneta, mēs tomēr spējām visi būt tajās vajadzīgajās vietās un aizstāvēt savas valsts atdzimšanu un neatkarību.
PIEMIŅAS BRĪDIS sākās ar mūsu valsts himnu Dievs, svētī Latviju! Ārijas Romanovskas foto