Lūk, šādas pārdomas radās pēc tikšanās ar ANITRU EGLĪTI, kura šajā nestabilajā laikā nenobijās nolikt malā jurista profesiju un kļūt par bērnu apģērba radītāju.
«Starp citu, man ir šuvējas motoristes kategorija, ko ieguvu skolas mācību-ražošanas kombinātā pie skolotājas Sindarovas. Šūt man vienmēr paticis, šuvu arī jaunībā, kad veikalos neko nevarēja nopirkt, vismaz tā atšķīros. Un esmu piedzimusi ar rudiem matiem, man dots vārds Anitra, kas joprojām nav tik izplatīts, arī ar to jutos īpaša. Vispār man bija doma mācīties par mājturības skolotāju, bet skolā netiku. Tagad pat priecājos, ka tā notika. Savos septiņpadsmit pēc vidusskolas vienu gadu nostrādāju varoņos par mājturības skolotāju un sapratu, ka katru gadu mācīt vienu un to pašu nevarēšu, tas nav domāts man.
Aizgāju uz Valmieras rajona tiesu par tiesu izpildītāju un sāku neklātienē mācīties juristos. Starp citu, iestājeksāmenos Juridiskajā fakultātē tiesību zinātnēs saņēmu desmitnieku, kas tajos laikos bija wow! Sevi joprojām izjūtu kā juristi, un šīs zināšanas noder dažādās dzīves jomās.
ANITRA EGLĪTE. Foto no personiskā arhīva