Stāsts sākas 1908. gadā, kad leģendārā simfoniskā skaņdarba «Melanholiskais valsis» radītājam Emīlam Dārziņam ir 33 gadi. Viņš nodzīvos vēl tikai nepilnus divus gadus, pareģos un brīdinās kāda zīlniece. Viņš un diriģents, dziedāšanas skolotājs Pāvuls Jurjāns ir labi kolēģi. Abi sapņo par latviešu operas dibināšanu. Emīls strādā pie operas «Rožainās dienas». Negaidīti abi domubiedri kļūst nesamierināmi pretinieki.
«ES NEESMU KLAVIERNIEKS». Matīsa Markovska foto