Uzjautāju kaimiņam, kur šis osi ņēmis, un devos meklēt gateri. Izrādījās, ka tajā galdniecībā zēni gatavo ārzemēm – speciāli no oša koka – kriketa nūjas. Šis osis gan viņiem bija atvests no Horvātijas. Bet osis paliek osis! Palūdzu, vai nevar man pārdot atgriezumus, teicu, ka ne jau malkai vajag, bet materiālam. Zēni bija saprotoši un parādīja man štābeli, kurā bija atlasīti labāki atgriezumi.
Tā man ilgākam laikam tika materiāls, kuru izlietoju dažādu noderīgu lietu izgatavošanai. Nu, piemēram, mazdēlam vajadzēja krēsliņu, lai šis varētu sēdēt pie galda vienā līmenī ar pieaugušajiem. Sanāca pasmags, jo osis tomēr cietais koks, bet citādi gana stabils.
HORVĀTIJAS OSIS LATVIJAS VIRTUVĒ.