Desmit gadi – tas ir gan daudz, gan arī maz. Kā pats atceries savu ienākšanu draudzē?
Toreiz es vēl mācījos trešajā kursā Lutera akadēmijā Rīgā. Nokārtoju evaņģēlista eksāmenus, un tad jau parasti evaņģēlistus aicina kalpot kādās draudzēs. Pirmā mana kalpošana bija Strenču baznīcā, tur mani ieveda. Un tad mani palūdza paralēli Strenčiem sākt kalpot arī Matīšu baznīcā. Kā evaņģēlistu, es jau vēl nebiju mācītājs… Tā ka prakse tā man varētu būt. Un tā arī te esmu palicis (smaida)!
Ko tev šodien nozīmē Matīšu baznīca? Kā esi iejuties draudzē?
Esmu jau iepazinis cilvēkus, īpaši tos aktīvākos, kas faktiski ir Matīšu patrioti. Ir varbūt arī mazāk aktīvi draudzes locekļi, tikai pa reizei mēs viņus satiekam. Šeit, Matīšu baznīcā, notiek arī kultūras dzīve, pa reizei šeit ir koncerti. Mana sieva Olita ir aktīva šīs baznīcas kultūras dzīves, piemēram, koncertu, organizēšanā.
JAU DESMITO GADU DRAUDZĒ. Matīšu Svētā Mateja evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes mācītājs Andis Smilga.