Mūzikas un futbola pirmsākums
«Mācoties Viesturskolā, man vislabāk padevās un visvairāk patika gan mūzika, gan sports. Mūzikā šo iedrošinājumu man sniedza skolotājs Ilmārs Lāzo, kurš pamanīja manu talantu un izvirzīja mani dalībai mūzikas olimpiādē, kurā arī uzvarēju. Par to esmu ļoti priecīgs un pateicīgs skolotājam. Ilmārs Lāzo arī iedrošināja, ka es varētu spēlēt kādu metāla pūšamo instrumentu un mācīties Valmieras mūzikas skolā. Tas arī bija tāds interesants solis manā dzīvē – sāku spēlēt trompeti, nomācījos četrus gadus, bet beidzamajā gadā pārgāju uz trombonu – skolotājs Gunārs Geduševs sajuta, ka nevarēšu sasniegt vajadzīgo līmeni, jo man bija problēmas ar augšējo reģistru. Godīgi runājot, sākumā šī pāreja bija ļoti sāpīga ar asarām acīs, tas bija nenormāls pārdzīvojums, kad pēkšņi vajadzēja mācīties basa atslēgas notis, jo nebiju šādam izaicinājumam gatavs. Tobrīd trombons man galīgi nepatika, un tikai vēlāk ar to atradu kopīgu valodu.
Futbola treniņi mani vairāk sāka ieinteresēt, kad kopā ar tēti gājām vakaros uz Viestura laukumu sportot, un tur, redzot, ka netālu norisinās futbola treniņš, aizdomājos, ka arī vēlētos kopā ar viņiem trenēties, bet sākumā baidījos to teikt vecākiem.
SANDRIS DUBOVS par sevi saka: «Esmu pedagogs, mūziķis, trombonists, dziedātājs, un brīvajā laikā man patīk uzspēlēt futbolu.» Sandra dzīves moto: «Priecāties par katru iespēju, kas dzīvē tiek piedāvāta.» Matīsa Markovska foto