Diemžēl šajā ziņā pastāv arī jautājumi, uz kuriem atbilžu pagaidām nav.
Viens no šādiem jautājumiem ir, piemēram, par rietumvalstu kreisi liberālā jeb ultraliberālā spārna politiķu un attiecīgi arī viņu vēlētāju darbībām laikā, kad tieši blakus apvienotās Eiropas robežām notiek lielākais karš visā laika posmā kopš II Pasaules kara beigām un pastāv vairāk nekā ticama iespēja, ka agresors negrasās aprobežoties tikai ar Ukrainu, bet gadījumā, ja netiks apturēts, būs gatavs doties arī tālāk. Un, ja tas nav iemesls, lai Eiropas valstis vismaz uz laiku aizmirstu par ideoloģiskām, iekšpolitiskām un cita veida pretrunām, tad rodas visai likumsakarīgs jautājums – kas tad ir šāds iemesls un vai maz vispār tāds pastāv.
Lai saprastu problēmas nopietnību, pietiek ar tikai diviem piemēriem. Eiropā pastāv ievērojama enerģētiskā atkarība no Krievijas energoresursu piegādēm, kuru radikāla samazināšana šobrīd ir ieguvusi ārkārtīgu ģeopolitisko un stratēģisko nozīmīgumu.