Vēl jo vairāk tādēļ, ka Ukrainas valdība bija lūgusi Maskavai kaut pa Lieldienu laiku atvērt humānos bezšāvienu koridorus agresora aplenkto un jau okupēto teritoriju iedzīvotāju evakuācijai.
Diemžēl nekas tāds nenotika. Neskatoties uz Lieldienu vēsti, spēcīgas apšaudes Ukrainā turpinājās un kara uguni neviens tā arī nepārtrauca. Tas kārtējo reizi apliecināja, ka ļaunuma impērijai diemžēl nekas nav svēts un ka Putina dižošanās TV kameru priekšā, liekot svecītes dievnamā un cītīgi metot krustus, tāds teātris vien ir. Viens no daudziem, paša labi iestudētiem. Skumji, ka aiz tā visa diemžēl stāv Krievijas Pareizticīgo baznīcas augstākā vara, Patriarham Kirilam publiski pat nosaucot Putinu par Dieva izredzēto. Labi, ka vismaz Rīgas Metropolīts pareizticīgo Lieldienās Latvijas radio uzdrošinājās paust savu, atšķirīgu viedokli, izsakot nožēlu par to, ka gavēņa laikā Krievija sākusi barbarisku agresiju Ukrainā.