Tikšanos atklāja RLB valdes priekšsēdētājs Guntis Gailītis, akcentējot biedrības nama nozīmi Latvijas kultūrvēsturē. Plašāk par biedrības vēsturi prezentācijā stāstīja biedrības priekšsēdētāja vietniece, muzejniece Gaida Jablovska.
Izsekot skolu muzeju izveidei pirmo simt gadu laikā klausītājiem prezentācijā palīdzēja bijusī Skolu muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja Zinaīda Soboļeva. 1912. gadā skolotāja-muzejnieka Jāņa Grestes vadībā darbību uzsāka Skolu muzeju biedrība. Grestes enerģisko aktivitāšu rezultātā tika izveidots muzejs kā mācību un uzskates līdzekļu glabātava, ko izmantoja skolotāji Ģederta Odiņa vadītās Tirdzniecības skolas telpās Rīgā, Martas ielā 5. Skolu muzejam sākumā bija uzdevums kļūt par mācību un uzskates līdzekļu uzkrājēju un iznomātāju Rīgā un iespēju robežās arī tuvākās apkārtnes skolām. Intensīvāks skolu muzeju fondu komplektēšanas darbs sākās pēc 1920. gada aprīļa, kad par skolu muzeju pārzini iecēla Jāni Siliņu, kurš bija uzkrājis eksponātus, tiem pievienojis J. Grestes vāktos. Kad 20. gs. 30. gados lauku un pilsētu pašvaldības varēja nodrošināt skolu materiālo bāzi, lielā muzeja pakalpojumi vairs nebija vajadzīgi. Skolas pašas sāka veidot savus muzejus.
TIKŠANĀS KLĀTIENĒ. Atjaunotās Skolu muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja (no kreisās) Zinaīda Soboļeva un tagadējā – Ineta Amoliņa RLB Līgo zālē aktīvāko Latvijas skolu muzejnieku pasākumā. Inetas Krastiņas foto