Viss notika aizvadītajā sestdienā. Pusnaktī dalībnieki startēja pie Brīvības pieminekļa Rīgā, bet pēc astoņiem no rīta ātrākos 107 kilometru garajā distancē jau sāka gaidīt Valmieras ielās un ieskrienot finišā pie Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas.
Šogad tāpat kā pērn pirmais finišēja Toms Komass, distancē pavadot gandrīz astoņarpus stundas, bet uzlabojot savu personisko rezultātu. Pēc finiša Latvijas čempions teica, ka diez vai nākamgad «trīs lietas, labas lietas» būs, jo pāri 50 kilometriem ticis samērā viegli, taču pēc 56. noskrietā kilometra jau sākusies tā sauktā ultramaratona pasaule, kad izdzīvošana uz brīdi likusies pārāk neiespējama un grūta.
Finišā divkārtējais šī ultramaratona čempions sacīja, ka palīdzējuši noskriet gan konkurenti, kas likuši saņemties, gan vēlme uzvarēt, gan fakts, ka šim skrējienam ir īpaša pievienotā vērtība, jo viņu un katru skrējiensoļojuma dalībnieku pie Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas gaida sargeņģelis. Ultramaratonisti kopš 2015. gada šo garo ceļu veic ar īpašu mērķi, atbalstot un vācot līdzekļus kāda bērna ar īpašām vajadzībām, funkcionāliem traucējumiem rehabilitācijai. Šogad katru garā ceļa mērotāju sagaidīja jaunpiebaldziete Krista Spirģe kopā ar mammu Kristīni.
UZVARĒT UN ATBALSTĪT bija Toma Komasa mērķi, piedaloties skrējiensoļojumā Rīga – Valmiera. Viņš piepildīja abus – uzvarēja un pie Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas satika skrējiena sargeņģeli Kristu Spirģi kopā ar mammu Kristīni. I. Kalniņas foto