Meži – tā ir mūsu zemes bagātība, kas iekļauta mūsu nacionālās identitātes kodolā. Ne velti mežsaimniecība ir ļoti būtiska tautsaimniecības nozare, estētiska prieka un arī iztikas avots, no kura ne tikai var ņemt, bet kas prasa daudz rūpju un uzmanības. Par to visu saruna ar Latvijas Valsts meža dienesta Ziemeļvidzemes virsmežzini Raivo Rudzīti.
Cilvēkiem nereti nav skaidrs, ar ko atšķiras uzņēmums «Latvijas valsts meži» no Valsts meža dienesta.
Vienkāršiem vārdiem – «Latvijas valsts meži» apsaimnieko mežus, kas ir valsts īpašumā, bet Valsts meža dienests uzrauga, vai apsaimniekošana notiek atbilstoši noteikumiem, turklāt visos mežos – gan valsts, gan privātajos. Mēs uzraugām, bet mēs neko necērtam, neko nestādām u.tml. «Valsts meži» stāda izcirstās platības. Privātajiem mēs nenorādām, ko tev cirst šogad vai nākamgad. Īpašnieks, kurš apsaimnieko mežu, vēršas pie mums ar savu vēlmi, un mēs tad skatāmies, vai šī vēlme atbilst informācijai par to mežu, kas ir reģistrēta mežu valsts reģistrā, vai atbilst koku ciršanas noteikumiem, vai tur nav kāda aizsargājama teritorija. Lai arī īpašniekam ir pienākums zināt, mēs pārbaudām, vai viņš nav kaut ko palaidis garām, jo tie normatīvi ir pietiekami sarežģīti. Būtībā apliecinājuma saņemšana meža īpašniekam ir kā drošības spilvens, tiesiskā paļāvība, ka viņš rīkojas likumīgi un pareizi. Bet tā ir mūsu darbības redzamākā daļa.
Mēs uzturam meža valsts reģistru. Tie ir dati par to, cik kura mežaudze ir veca. No tā izriet, kad to drīkstēs nocirst. Pēc tam uzraugām, lai iesniedz informāciju par izcirsto apjomu. Sadarbojamies ar Valsts ieņēmumu dienestu, sniedzot nepieciešamo informāciju, lai VID var kontrolēt nodokļu nomaksu par izcirstajiem apjomiem. Uzraugām, vai mežs pēc tam tiek atjaunots, jo īpašniekam tas ir pienākums. Protams, arī ugunsdrošība, informācijas uzturēšana, aktualizēšana un atjaunošana. Tad vēl medību lietas – kas un kur tiek nomedīts. Uzturot visu šo informāciju, ir skaidra tā lielā bilde, kas tad notiek ar mežu Latvijā un medījamajiem dzīvniekiem.
RAIVO RUDZĪTIS. Ilonas Fērmanes foto