Protams, vienmēr var strīdēties, cik nopietna ir šāda līderība, ja tā tiek mērīta tikai ar vienu ciparu* pirms komata. Taču pat gliemežu skriešanas sacīkstēs kāds finišu sasniedz pirmais. Šis necilais panākums tomēr ir psiholoģiski svarīgs gan JV, gan sabiedrībai. Atcerēsimies, ka vēl gada sākumā vairākos politiskos projektos un pat nopietnās partijās tika saldi cerēts iejāt 14. Saeimā uz balta zirga tikai ar Krišjāņa Kariņa «noziedzīgās politikas» lamāšanu. Tagad steigšus jāgudro citi blēņustāsti.
JV programma ir sausi izsvērta, garlaicīgi konstruktīva… un patiešām realizējama. Būtu gan vairāk kā dīvaini sagaidīt no pašreizējās premjerpartijas solījumus par piena upēm ķīseļa krastos, zvaigznēm no debesīm un ziedošām pūces astēm «katrai un katram». Atvainojos, šis nav nekāds mušpapīrs, bet konstruktīva politiskā spēka piedāvājums konstruktīvam vēlētājam – solījums turpināt to, kas iesākts.