Bet viss sākās tālajos piecdesmitajos gados Puikules septiņgadīgajā skolā. Mežsarga ģimenē augušais zēns kopā ar draugiem mēroja 12 kilometrus no mājām Ārciemā uz skolu un atpakaļ. Rudeņos un pavasaros kājām vai ar velosipēdu, bet ziemās – ar slēpēm. Aukstajā gadalaikā Raitis, tāpat kā citi bērni, nakšņoja skolā, un tad pēcpusdienās tika organizētas dažādas aktivitātes. Jaunieši spēlēja volejbolu, basketbolu, rokas bumbu, galda tenisu, raketes vietā lietojot grāmatu. Arī šahs un dambrete bija cieņā.
RAITIS LĒRME (vidū) kopā ar konkurentiem uz goda pjedestāla. Autores foto