Pastāsti, lūdzu, kā tu kļuvi par supervizori un ko šajā profesijā dara.
Supervizors ir amats, ko es ieguvu ceļā uz savu sapņu profesiju, kas ir pielietojamās improvizācijas trenere. Par supervizoru var kļūt tikai studējot – ir maģistra grāds vadībā ar kvalifikāciju supervizors, tur neder iziet kaut kādus kursus. Psihologs lielākoties strādā ar privātiem jautājumiem, bērnību un tamlīdzīgi, koučs strādā ar nākotnes mērķiem, ko vēlies sasniegt, bet supervizors strādā tikai un vienīgi ar darba jautājumiem un tagadni. Pie supervizora var atnākt gan par konfliktiem darba vidē, gan arī, ja savā uzņēmumā vēlies attīstīt jaunu produktu, bet nezini, uz kuru pusi to darīt, gan arī tad, ja vēlies mainīt karjeru. Tā var būt jebkura aktuāla lieta darba ziņā un jautājumos. Pie supervizora var doties jebkuras profesijas pārstāvis – man nav jāzina, ko tieši tu dari, man ir jāzina, kā tev palīdzēt ar dažādām metodēm, un tur palīgā jau nāk vadības psiholoģija. Supervizora darbā izmanto kā koučinga, tā arī mentoringa un pielietojamās improvizācijas metodes.
AIJA IESALNIECE. Ārijas Romanovskas foto