Un, ja to velosipēdu ir tik daudz, ka vari uz tiem uzsēdināt visu ģimeni, – vēl jo labāk! Mazsalacieša Uvja Vēja velosipēdus ieraudzījām kādos Ērenpreisa svētkos, bet, tā kā viņam ir arī sava saimniecība un, kā jau visiem zināms, lauku sētā darbu daudz, tad sarunā tikāmies tikai tagad, septembra sākumā. Par velosipēdiem, restaurēšanu un drusciņ arī par saimniekošanu stāsta UVIS VĒJŠ.
Kā sākās velosipēdu kolekcionēšana?
Tas viss sākās ar kādu atjaunotu Ērenpreisa velosipēdu. Man bija rāmis ar dakšu un stūri, un tuvojās Ērenpreisa svētku veloparāde. Meitas ar draugiem ieminējās, ka būtu forši piedalīties. Nu ko – labi, atjaunosim vienu ričuku! Tas bija apmēram pirms desmit gadiem. Velosipēdu atjaunojām, un tur arī viss sākās – āķis bija lūpā.
MAZSALACIETIS UVIS VĒJŠ ar pirmo velosipēdu, ko restaurēja kopā ar bērniem. Ārijas Romanovskas foto