
Tavs stāžs policijā faktiski sastāv no divām daļām – pirms un pēc izdienas pensionēšanās. Lūdzu, īsos vārdos par to pirmo posmu!
Esmu no Viļķenes, pēc tam ģimene pārcēlās uz Kocēniem, kur vēl kā puika dažreiz gāju līdzi brīvprātīgajiem kārtības sargiem reidos. Iepatikās. Kad bija jāiet armijā, mani aizsūtīja uz augstāko karaskolu Saratovā. Pats gribēju uz milicijas skolu, bet tur bez dienesta armijā neņēma. Saratovā ātri sapratu, ka tas nav mans, jo man vairāk patika visādas izmeklēšanas, detektīvfilmas… Labs cilvēks mani pamācīja, kā no turienes tikt prom. 1986. gada rudenī iesaucos padomju armijā, tiku dienēt Rīgā milicijas daļā. Divos gados uzdienēju līdz nodaļas komandierim, trāpīju tieši uz Atmodas laiku, uz sarkanbaltsarkanajiem karogiem un grupas Helsinki-86 gājienu pie Brīvības pieminekļa. Esmu tajos Latvijas vēstures posmos pats bijis klāt. 1991. gadā, kad milicija bruka kopā, veidojās policija. Aizgāju strādāt Valmierā pie Jura Kubuliņa, lai viņam vieglas smiltis. Savos pēdējos gados Valsts policijā vadīju Valmieras Kriminālpoliciju. Tad aizgāju izdienas pensijā.
INDULIS RŪSIS.