Šķiet, esmu jums jau stāstījis par savām sūrām attiecībām ar Aspazijas dzejoli Circenīša Ziemassvētki un tāpat – ar šo tekstu radītām dziesmām. (Izskatīju pēdējo gadu arhīvu, bet nekādas savas žēlabas par to gan neatradu. Tomēr, ja esmu jau vaimanājis vai aicinājis būt pingvīniem, tad atvainojos tiem, kuri reiz rakstīto atceras.) Tagad, it kā jau tā nepietiktu, būs jāpiecieš arī šādi nosaukta filma.
Ziniet, Imantam Ziedonim bija līdzīgi atzītas sūras attiecības ar Pūt, vējiņi, no šīs dziesmas viņam, rupji izsakoties, pumpas metās: nu kā gan latviešu tauta var teju par savu himnu pacelt prastu dzērājdziesmu? Dziedāt to, suminot Latviju apciemojušo dalailamu?