Pēc tam tā griežas atpakaļ, lai katru nākamo dienu mums atkal kaut nedaudz vairāk gaismas dotu. Tieši tādēļ šīs dienas mūsu senči par ziemas Saulgriežiem godināja un dažādos pasākumos svinēja. Bet, kad svin, tad taču ir svētki, un tā nu ir iegājies, ka mūsdienās gan tie, kuri Latvju Dieviem tic, gan tie, kuri Jēzus Kristus dzimšanu godina, Ziemassvētkos pie kaut arī adatainajām, tomēr zaļajām, dzīvības nepārtrauktību apliecinošajām eglēm pulcējas un priecājas.
Ir jau sen arī ierasts, ka pie šādām, no meža mājā nestām, skaisti greznotām svētku eglēm ar dāvanu maisiem bērniem un dažkārt arī pēršanai sagatavotiem žagariem pieaugušajiem un Ziemassvētku brīnumiem vairs neticošajiem ierodas Ziemassvētku vecis.
ZIEMASSVĒTKU VECIS EGLES MEKLĒJUMOS «GALĀNOS». Kad Mārtiņš to atradis, prieks ir gan eglītes audzētājiem Anetei un Aigaram, gan it sevišķi Dāvidam, kurš vēl tic Ziemassvētku brīnumam un te meklē Sapņu egli, un viņa tētim Valtam. Ārijas Romanovskas foto