Oktobrī, kad notika 14. Saeimas vēlēšanas, sabiedrisko procesu vērtētāji bija pat pārsteigti, ka atgriezusies vēlētāju aktivitāte (piedalījās 59,41% balsot tiesīgo), tātad uzticība deputātu varēšanai. Taču nu sociālo pētījumu centra SKDS aptauja rāda, ka atkal daudzi uz vēlēšanām nemaz neietu.
Šajā tik svārstīgajā noskaņojumā der atcerēties, ka Latvijas valsts tapšanas periodā vairums pilsoņu līdzdalību vēlēšanās uzskatīja par vienu no svētākajiem pienākumiem. Tādēļ toreiz visās Saeimas vēlēšanās aktivitāte pārsniedza 80 procentus vai bija tuvu tiem. Godpilnu attieksmi pret valsti vairums pilsoņu parādīja arī 1993. gadā, kad bijām atguvuši iespēju ievēlēt 5. Saeimu un vēlēšanās piedalījās pat 88,4% balsot tiesīgo. Diemžēl pēc tam vai nu nu daļa pilsoņu uzskatīja, ka galvenais, vēsturiskais darbs – Latvijas neatkarība ir atgūta un Saeima atkal ievēlēta – ir padarīts, vai politisko ķildu dēļ, bet nākamajās vēlēšanās balsotāju aktivitāte sāka noplakt.