Tikšanās bija norunāta Vidzemes Augstskolā, Inženierzinātņu fakultātes mājā, un radās priekšstats, ka viņš ir viens no tiem docētājiem, kas patīk studentiem – pie viņa kabineta, uz grīdas, pat ir uzlīmētas klasītes. Kabinetā gandrīz vai goda vietā stāv ģitāras — akustiskā un elektriskā. Plauktiņā – fotoaparāts. Jaušams, ka kabineta saimnieks ir radošs cilvēks.
Vai esat valmierietis?
Jā, esmu dzimis un audzis valmierietis. No 1981. līdz 1998. gadam Valmierā es nodzīvoju nepārtraukti, tad gadu dzīvoju un mācījos Norvēģijā. Pēc tam atgriezos atpakaļ Valmierā, pabeidzu Valmieras Valsts ģimnāziju un tad jau devos tālāk studēt uz Rīgu.
Kāds ir bijis tālākais izglītības ceļš?
Sāku studēt RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē elektrotehnoloģiju datorvadības studiju programmā. Saprotamā valodā tas ir — rūpnieciskā automātika un elektropiedziņa, tātad lietas, kas vairāk vai mazāk saistītas ar rūpniecību. Arī mūsdienās tas ir ļoti svarīgi un aktuāli. Pabeidzu to programmu un turpināju studēt, ja godīgi, — desmit gadus kopumā nostudēju. 2010. gadā aizstāvēju disertāciju un kļuvu par inženierzinātņu doktoru.
Kādu laiku strādājāt par Rīgas Tehniskās universitātes Cēsu filiāles vadītāju. Kas atvilināja atpakaļ uz Valmieru?
Vispirms es atgriezos dzīvot Valmierā un tikai tad sāku strādāt par RTU Cēsu filiāles vadītāju. Biju piekusis no dzīves Rīgā, no tā skrējiena un burzmas. Var teikt, ka disertāciju pabeidzu rakstīt jau Valmierā. Man bija iespēja turpināt strādāt RTU, ko arī izmantoju.
ALVIS SOKOLOVS. Uģa Brālēna foto