
Likās, ka šautriņu mešana ir ballīšu izklaide. Kā radās tāda nopietnāka interese par šo nu jau sporta veidu?
Šautriņu vēsture tiešām sākusies Anglijas bāros, klubos. Arī Rubenē ar tām saistīta gara vēsture. Sākums meklējams deviņdesmitajos gados, kad šautriņu mešanu aizsāka tagadējais Rubenes pamatskolas direktors Ivars Ādamsons. Neesam ar viņu to izrunājuši, bet tajos laikos arī mums ar draugiem (gandrīz visi esam Rubenes florbolisti) tas sākās kā izklaide dažādos pasākumos, ballītēs. Mums uz visiem bija viens mērķis, joka pēc tās šautriņas pamētājām. Tā tas turpinājās, līdz sāku strādāt Kocēnu novada pašvaldībā un vienā dienā ar kolēģiem izdomājām, ka kabinetā jāieliek mērķis. Sākumā bijām četri, pa reizei pievienojās deputāti. Mētājām, mētājām, kamēr nolēmām, ka Kocēnos jāuztaisa sacensības (tolaik novadā biju atbildīgais par sportu). Nopirkām lētākos mērķus, Ivars Ādamsons iedeva divus deviņdesmito gadu statīvus, un tā bez jebkādām priekšzināšanām turpat Rubenē uztaisījām turnīru. Tagad jau viss izvērsies pavisam nopietni. Paņēmām uz jociņu, beigās sapratām, ka gan pašiem, gan citiem patīk, ka jāiet tālāk.
ATKLĀŠANAS TURNĪRA TOP 4 (no kreisās): Uģis Karasevs, vakara uzvarētājs Uģis Ozols, Ilgvars Caune un Modris Kandavnieks. Publicitātes foto