Piemēram, zinu, ka man nav nekādu problēmu, ja tur, kur beidzas ietve, ir tāds kā pakāpiens. Protams, ir drusku jāsaprot, kur jāliek solis, lai nenoveļos kā pupa uz zemes, taču tas mani īpaši neietekmē. Tomēr, ja es ietu pa pilsētu ar bērnu ratiņiem, vai kāds cilvēks ratiņkrēslā – tas pakāpiens noteikti viņiem traucētu pārvietoties.
Tāpat arī man draugu un paziņu lokā ir cilvēki ar epilepsiju. Protams, viņu nav necik daudz, bet ir reizes, kad aizdomājos arī par viņiem.