Vēl viņš ir grāmatu autors, un tās joprojām var atrast bibliotēkās un grāmatu veikalos. Par pēdējo uzrakstīto «Ceļš uz Everestu, kas turpinās» autors runāja ar lasītājiem, kalnu un piedzīvojumu mīļotājiem Valmierā.
«Uzkāpt Everestā ir liels mērķis, kam jāgatavojas. Apsteigšu notikumus un uzreiz jums pateikšu, ka pirms diviem gadiem neuzkāpu,» auditorijai sacīja Juris Ulmanis, stāstot, ka motivē sevi nākamajai reizei. Viņš zina, ka reiz Everestu viņš iekaros. Kāds saka, ka virsotne pakļaujas, bet tā laikam nav taisnība, jo Juris no pieredzējušiem kolēģiem mācījies, ka, kāpjot kalnā, viss jāpārdomā līdz sīkumiem.
«Ir jāgatavojas. Vajag fizisko formu un motivāciju, ekipējumu un prasmes. Jā, naudu arī vajag. Vai zināt kalnu filozofiju? Ja virsotnē uzkāpju, bet lejā nenokāpju, jo nav spēka, jo nositos, tad neskaitās, ka esmu uzkāpis. Augšup kāpt tomēr ir grūtāk, arī tāpēc, ka visu laiku jādomā, kā tikšu lejā,» smaidot stāstīja Juris, atceroties, cik liela bija vilšanās sajūta, kad toreiz kovida laikā viņš mēģinājis iekarot pasaules augstāko kalnu, bet ekspedīcijas vadītājs viņu palūdzis griezties atpakaļ. Juris atceras, ka tas bijis stipri pāri pusceļam.
KALNOS IR NEIESPĒJAMI uzņemt sliktas bildes, jo visapkārt ir tāds skaistums! Arī tā saka alpīnists un grāmatu autors Juris Alberts Ulmanis, kurš lepni nes Latvijas karogu pasaules augstāko kalnu virsotnēs. Ārijas Romanovskas foto