Ir pagājis pusgads, kopš tikāmies, pa šo laiku Ivars pamēģinājis vēl citus enerģijas ieguves veidus, arī saules paneļus no jumta noņēmis un blokus – nu jau divus – novietojis uz zemes. Būs interesanti atkal ko jaunu par viņa, fizikas drauga, eksperimentiem uzzināt!
Kad pērn rudenī šķīrāmies, tev saules paneļi – mīkstajā variantā – bija uz mājas jumta. Tagad tur tikai pliks jumta segums palicis. Kas un kāpēc mainījies pa šo laiku tavā energoapgādē?
Stāsts sākās tā, ka, tiklīdz uznāca sniegs, es sapratu, ka man saules enerģija beidzas… Saules paneļi apsniga, uz tiem sakrājās kārtīga sniega sega kopā ar ledu. Tehniski no jumta tas viss notīrāms nebija, kad mēģināju kāpt augšā, tad tikai norāvu vadus, un palikām mēs bez saules elektrības!
IESPAIDĪGI! Ivars ir gana stalts augumā, taču šis – lielākais – saules paneļu bloks izmēros 3,5×7 metri, kurā uz vienkārši būvēta, bet stingra koka rāmja nostiprināti 12 cietie saules paneļi (katrs 1,1×1,7 metri), salīdzinot ar viņu, izskatās pietiekami varens. Starp citu, šo saules parciņu, tāpat arī otru Ivars izgatavojis un uzstādījis viens pats.