
Taču pirmie tika manīti jau 9. un 10. martā, kad no laukiem daudzviet vēl sniegs nebija paguvis aizbēgt un kaut kādas dzīvībiņas, ar kurām pabaroties, šie putni varēja atrast vien dažās piesaulītē jau atkusušās vietās.
«Tik agra atgriešanās īsti pareiza nav,» vērtēja Latvijas Universitātes vadošā pētniece un Balto stārķu monitoringa vadītāja Māra Janaus. Viņa gan arī zina teikt, ka parasti pirmie atlido pieredzējušie – kuri Latvijas pavasarus jau pārdzīvojuši citus gadus un kuriem ir zināšanas un prasmes, kā te izdzīvot, kad laika apstākļi nav labvēlīgi. Izrādās, ka pirmie pārlidojušie arī šoreiz bija pietiekami gudri, jo sniegs strauji pazuda (laikam no gājputniem nobijās), daba atdzīvojās un putniem ļoti nelabvēlīgie laika apstākļi tā arī izpalika.
DROSMĪGOS GAIDOT. Mākslīgās ligzdas pie Mīlīšu muižas joprojām ir tukšas. Ārijas Romanovskas foto