Kā teikts ES paziņojumā, «pirmajam juridiski saistošajam starptautiskajam instrumentam vardarbības pret sievietēm novēršanai un apkarošanai». Tā ratificēšana ES likumu paketē bija aizkavējusies tādēļ, ka dažas ES dalībvalstis (arī Latvija) to nebija ratificējušas vai pat atteicās to darīt. Varēja rasties pat situācija, ka Stambulas konvencija ES vispār nestājas spēkā. Lietu izšķīra ES Tiesā, kura 2021. gada 6. oktobrī atzina, ka «Eiropas Savienība var ratificēt Stambulas konvenciju arī bez visu dalībvalstu piekrišanas». Tiesa konstatēja, ka galvenais juridiskais pamats, lai Stambulas konvencijai pievienotos visa ES, ir šajā dokumentā ietvertie visām valstīm saistošie kopīgie noteikumi par cilvēku tiesībām, iespējām iegūt patvērumu, netikt izraidītiem no valsts.
Mazākais ļaunums Stambulas konvencijā
Burtu izmērs
Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku
Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā
Digitālais saturs no 1,99 €/mēn. — pieeja visiem maksas rakstiem portālā. E-avīze no 7,50 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.