
Ikdienā Solveiga ir grāmatvede Kocēnu komunālajā saimniecībā, bet Druvis nu jau trīsdesmit gadus strādā robežsardzē.
Kā tas sanācis, ka jums abiem viens vaļasprieks?
Solveiga: Mani trešie Dziesmu svētki atnāca, kad jau biju ieprecējusies Vaidavā. Nevienu tur nepazinu, tāpēc lūdzu, lai Druvis nāk līdzi, tā mēs abi tur aizgājām. Viens otru stutējām, kad kādam no mums uznāca neliels slinkumiņš aiziet uz mēģinājumu. Parasti mēģinājumi notiek reizi nedēļā, tagad, pirms Dziesmu svētkiem, biežāk, bet nav jau grūti, atliek laiks arī mājai un dārzam.
Druvis: Un bērniem. Kā nekā četrus audzinām… Jā, tā arī bija, ka uz Vaidavas kori mani aizvilka Solveiga. Bet mana pieredze sākās ar Skolēnu dziesmu svētkiem, vēl padomju laikos. Spēlēju Rubenes skolas orķestrī un tā tiku uz Skolēnu dziesmu svētkiem. No laukiem aizbraukt uz Rīgu un vairākas dienas tur būt, tas vien bija piedzīvojums…
DRUVIS UN SOLVEIGA neilgi pirms Dziesmu svētkiem. Un Druvis kopā ar savu Saulīti. Ārijas Romanovskas foto