Paralēli tam pērn apritēja 30 gadi, kopš Latvijā spēkā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Bērnu tiesību konvencija. Tai pievienojušās 196 valstis, atzīstot bērnu interešu prioritātes principu, kas jāievēro, izskatot jebkuru ar bērnu saistīto jautājumu. Tomēr gauss ir ceļš līdz izpratnei par vienu no pašiem svarīgākajiem cilvēces uzdevumiem – saprast un apzināties, kas šajā pasaulē ir bērni.
Ļoti šaubos, vai pie mums Bērnības svētki, kā tos dēvēja padomju laikos, notika 50. gados, bet, ka tādus organizēja 60. gadu beigās, – jā, to varu apliecināt. Es arī tādos biju baltā, šuvējas darinātā kleitiņā, ar baltu lenti matos, kopā ar vecākiem un krustvecākiem gaidot rindā izsaukšanu uz skatuves. Tiku pašūpota virvēs iekārtās, izpušķotās šūpolēs un no divām atlikušajām rotaļlietām izvēlējos piepūšamu gumijas zebru, kurai vēlāk mājās pie krāsns izkusa sānos caurums, tomēr atstājot pret zebrām visu mūžu īpašas simpātijas. No tās dienas palikusi fotogrāfija un ciema mākslinieka darināta apliecība.