Lielākajam vairumam diez vai ir iespējams pilnībā norobežoties no visa, kas notiek tuvējā apkārtnē, valstī un pasaulē, un nesajust dzīves neveselīgo ritmu. Nu jau ar aritmiju sirgst pat zemeslode, trīcot, izvirstot, pārplūstot un degot. Tomēr par spīti planētas drīzās bojāejas sludinātājiem man šķiet, ka dabas katastrofas un klimata pārmaiņas nav cilvēces primārā nelaime.
Vai tā nav dzīves aritmija, ja pirms Ziemassvētkiem kā trendīgākā dāvana dažviet tika reklamēta pirmās palīdzības mugursoma, kādu katram, protams, vajadzētu turēt pa rokai pirmajām 72 stundām, ja būs bijusi iespēja evakuēties.