Pieļauju, ka savējie tevi bieži sauc arī par Strenču Jāni, galu galā pašvaldībā esi jau ne pirmo gadu un pat ne pirmo gadu desmitu. Tomēr gluži vietējais tu laikam neesi vis, tāpēc, lūdzu, pastāsti nedaudz vairāk par savu dzīvi pirms Strenčiem!
Par Strenču Jāni mani točno daudzi sauc, es pats sevi arī (smaida). Esmu no Ogres puses. 1985. gadā pabeidzu Latvijas valsts fiziskās kultūras institūtu. Tas bija padomju laiks, tur, kur biju norīkots pēc valsts sadales strādāt par sporta pedagogu, man nepatika, jo tā bija maza ģerevņa un arī nepilna slodze, tāpēc gāju uz Izglītības ministriju. Tur man pateica, ka ir vakance, pilna slodze un jauns dzīvoklis toreizējā Valkas rajona Ēveles pagastā. Tā es atkūlos uz šo pusi. Ēveles pamatskolā es diezgan raženi strādāju, jo man tiešām patika mans darbs. Mums, samērā mazai lauku skolai ar kādiem 120 bērniem, bija pat labi sasniegumi sportā, konkurējām ar lielajām rajona skolām, vakaros brīvprātīgi trenējāmies. Man bija pat Latvijas čempionātu medaļnieki vieglatlētikā! Skolā man visi bērni sportā darīja visu. Tā es Ēveles pamatskolā nostrādāju 12 gadus.
MOTOCIKLU VASARA. Jānis Pētersons ar savu Harley-Davison pie Strenču apvienības pārvaldes ēkas Jāņu nedēļas pirmdienā.