Mēs devāmies pie viņa ciemos, lai nedaudz pastāsta par tītariem, ko viņš audzē. Jānis mūs jau sagaida pie pašiem vārtiem – lai gan tos skāris laika zobs, tie ir skaisti izveidoti un neļauj svešiniekiem ienākt teritorijā. Turpat blakus vārtiem ir vītols ar daudziem putnu būrīšiem. Jānis gan saka, ka vairs nav tāds vecums, lai kāptu kokos, mēģinot uzlabot esošos būrīšus, arī pats vītols būtu jāzāģē.
Parunājoties par putniem un būrīšiem, Jānis vedina mūs iet sētā un rāda, kā gar taciņu viņš sastādījis dažādas puķes un krūmus – ir gan hostas, gan hortenzijas, gan dienziedes un narcises, gan peonijas. Jānis ir izveidojis arī ģeometrisko puķu dārzu. Viņš pats pļauj teritoriju gan ar zālespļāvēju, gan ar izkapti. Tā kā viesojamies pirms Līgo svētkiem, Jānis atzīst, ka vēl nav paspējis visu nopļaut. Teritorija ir iežogota, tas tāpēc, ka sētā viesojas dažādi meža ciemiņi, un tā ir papildu aizsardzība jau tā iežogotajai tītaru mītnei.
JĀNIS ZARIŅŠ. Ārijas Romanovskas foto