Kādreiz par šo pie neliela dīķīša pļaviņā augošo spēkpilno un jau tad apjomīgo koku presē bija pietiekami daudz publikāciju un ieteikumi tūristiem Matīšu – Burtnieku ceļa malā piestāt uz to palūkoties. Internetā atradu arī vismaz pirms gadiem 60 fotografētu attēlu, kurā vītola stumbrs jau tad vērtējams vismaz 5 – 6 metru apmērā. Vien augšējie zari tad bijuši ļoti apzāģēti vai pat vienādi nolīdzināti un to vietā redzams jau paresnu atvašu saaugums. Kopš tā laika vītols, šķiet, vairs nav apzāģēts, ir turpinājis pieņemties kuplumā un, atvasēm kļūstot par pamatīgiem zariem, arī augumā. Diemžēl kļuvis arī vientuļāks un pat pamestāks, jo šis dižvītols nu ir iezīmēts vairs vien retās tūristu kartēs. Nav ceļmalā par viņu arī sarkanīgās norādes, kādas pagastā ir vairumam izcilu dabas un vēstures objektu. Vēl vairāk, pie vītola pat nav par īpaši sargājamu koku brīdinošā ozollapas zīme.
SUDRABOTAIS. Vītols 50 metrus no ceļa iepretī Briedes krogam tā paslēpies aiz sudrabotajām lapām pārpilniem zariem, ka tā dižumu no tālienes ir pat grūti pamanīt. Ārijas Romanovskas foto