
Katrai no tām ir sava vēsture. Visu to var izlasīt skolām veltītajos aprakstos. Nedaudz par Varoņskolu, kurā pavadīju lielāko mācību laiku. Pēc kāda apraksta par šo ēku, tā bija domāta kā pareizticīgo garīdznieku sagatavošanas iestāde. Uz fasādes redzami trīs pareizticīgo baznīcu «sīpoli». Tikai vēlāk tā kļuvusi par Skolotāju semināru. Katrs laikmets kaut ko noņēma nost un lika tā vietā savu.
Varoņskola ir liela, tajā daudz skolēnu, tāpēc toreiz es uzskatīju to par galveno skolu Valmierā. 3.v.sk. un Viesturskola arī ir lielas, bet tikai Varoņos bija savs pūtēju orķestris. Tāpēc tā man bija galvenā. Īsti skaidri nezinu, kuri no mūsu tēva māsas Alīdas Kalniņas trim dēliem kur un kuros gados mācījās. Vecākais dēls Uldis (dzim.1930.g.) pabeidza Varoņskolu. Vidējais dēls Jānis (dzim.1931.g.) vidusskolu beidza 3. vidusskolā Raiņa ielā. Toreiz tā saucās komercskola. Jaunākais dēls Vairis (dzim.1940.g.) pamatskolā mācījās Viesturos, bet vidusskolu nobeidza Varoņos.
PIE PUTNIŅVEIKALA Valmierā. 70. gadi. Foto no personiskā arhīva