Tā Puteņu un Neimaņu āboli atrod plašāku un apjomīgāku noieta tirgu, bet pašlaik saimniecībās ir dedzīgākais ražas novākšanas laiks.
Augļkopība ir viena no lauksaimniecības nozarēm, bet skaisti un ražīgi ābeļdārzi ir tāda kā Latvijas tradīcija. Kā rudenī bez āboliem? Laikam nekā.
Stāsta integrētās augļkopības saimniecības «Rīvēni» saimnieks GINTS NEIMANIS:
«Ābolu raža dārzos šogad ļoti atšķiras. Pat Valmierā un Dikļos tā ir atšķirīga. Āboli ir un būs, bet, ja pēdējie pieci gadi bija bijuši izcili, tad šajā raža ir mazāka. No agronomiskā viedokļa varēju visu izdarīt maksimāli pareizi, bet laika apstākļi ir nospēlējuši savu lomu. Taču tas ir jāpieņem. Esmu dzirdējis sakām, ka augļkopība ir jutīga, ka ābolu ražu prognozēt būtu riskanti, bet visa lauksaimniecība taču tāda ir. Esam atkarīgi no laika apstākļu maiņām, tāpēc jārēķinās ar plusiem un mīnusiem. Tajā pašā laikā ir jādomā, kā tieši ražu no esošajām platībām paaugstināt, jo pie mums ir nodomāts ābeļdārzu paturēt pašreizējās robežās. Pašlaik svarīgākais darbs ir ražas novākšana. Par realizēšanu domāsim vēlāk, un pie tā jau pierasts, jo lielveikalos āboli pieprasītāki kļūst vēlā rudenī. Mums ir noliktavas, ražu glabājam. «Rīvēnos» pieredze ir uzkrāta, saimniekošanas iemaņas gadu gaitā ir veidojušās, un jūtamies stabili.»
Vai rudens ir ābolu laiks? Rudens ir ražas laiks, teiks katrs lauku saimnieks, bet «Rīvēnos» un arī G. Puteņa zemnieku saimniecībā «Jaunbrēmeles» tiek lasīti un šķiroti āboli, jo tā ir pamatlieta, ar ko šie lauksaimnieki nodarbojas.
Stāsta «Jaunbrēmeļu» jaunais saimnieks ARNIS PUTENIS:
«Mums jāsatiekas pēc mēneša, jo tad būs vairāk laika parunāties, lai gan arī tad būs pabeigta tikai ābolu novākšana, jo realizācija ir priekšā. Pa rudeni, ziemu viss jāpārdod. Tajā laikā arī ābeļdārzs jāsakopj. Augļkopības nozarē ir iespējama attīstība, bet visam vajag laiku, līdzekļus. Sākt nemaz nebūtu viegli, bet mums tas pamats ir, arī kooperatīvā darbojamies, un tā vieglāk realizēt pasūtījumus. Kā? Ja konkrētā dienā lielveikaliem vajag tās desmit tonnas, tad uz to dienu varam arī sagādāt. Līdz šim ābolus šķirojām ar rokām, bet šajā sezonā esam iegādājušies šķirošanas iekārtu, tāpēc uzreiz saku, ka tā ir lieta, kas atvieglo mūsu dzīvi! Šķirošana aizņem lielu laiku. Agrāk trīs tonnas šķirojām trīs dienas, tagad tas ir trīs stundu jautājums, un varam pasūtījumus ātrāk izpildīt. Tas ļoti svarīgi arī, piegādājot ābolus mācību iestādēm, jo tur vajag ne lielus, ne mazus, bet 100 gramus smagus augļus. Tādi no liela apjoma jāizlasa.»
Tajā pašā laikā ābolu audzētāji neliedzas, ka bērni un jaunieši arī visvairāk viņu izaudzētā apēd. Abi ir iesaistījušies programmā «Skolas auglis». «Rīvēnu» saimnieks min, ka gandrīz 80% ražas nonāk skolēnu galdā, un ābolu audzētāji ir priecīgi, ka bērni var baudīt Latvijā audzēto. Oktobrī augļkopji jauno un nupat novākto ražu piegādās mācību iestādēm.
«Paši vedam un ne tikai Valmieras novada skolām, bērnudārziem. Vedu arī uz Alūksnes, Gulbenes pusi, Rīgu. Katru nedēļu ir jābrauc un jāpiegādā, jo mācību iestādēs reti ir tādas telpas, kur kvalitatīvi ābolus uzglabāt,» saka Arnis, bet Gints stāsta, ka viņa maršruts vēl arī uz Limbažu pusi, gar jūru, taču šķiet, ka visi augļkopji tomēr satiekas galvaspilsētā, jo Rīgā visvairāk skolu, skolēnu, kam pašu mājās audzēto piedāvāt.
«‘Auksis’ visiem garšo. Ne tikai skolās, arī pircējiem, bet šogad šai šķirnei mūsu saimniecībā raža mazāka, taču būs citi garšīgi āboli piedāvājumā – ‘Antejs’, ‘Zarja Alatau’, ‘Ligols’,» tā «Rīvēnu» saimnieks, un arī «Jaunbrēmelēs» ir pārliecība, ka tieši tad, ja saimniecībā ir daudzveidība, vienmēr katrs varēs izvēlēties sev gatavāko, garšīgāko ābolu.
Saimniecībās spiež arī ābolu sulu, piedāvājot to pircējiem, arī saimniecībās uz vietas var iegādāties ābolus. «Jaunbrēmelēs» ziemas mēnešos notiek mājražotāju tirdziņi, bet pie «Rīvēnu» māju ceļgala jau pierasts, ka visu diennakti atvērts pašapkalpošanās skapis. Saimnieki gan lēš, ka arī ābolu gadā viņu āboli tirdzniecībā nenonāks par zemu cenu. Jāatminas, ka tieši tajā brīdī, kad Latvijas ābolus sākam meklēt lielveikalos, tie vismaz pāris mēnešus jau rūpīgi glabāti, šķiroti, fasēti. Tie čakli vākti un ābeļdārzs gatavots jaunajam ražas gadam, bet darbaspēka izmaksas, elektroenerģijas cenas un infrastruktūras uzturēšanas, loģistikas izmaksas nesarūk.
PAŠU AUDZĒTI augļi un ogas ir vērtība, ko atzīst vietējā tirgū. Arī mūspuses augļkopji ir iesaistījušies kooperatīvās sabiedrības «Zelta ābele» darbībā, sekmējot ražošanu un tirdzniecību.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Rakstu sērija – MĒS PAŠI» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2023.LV/RMA/03
#SIF_MAF2023