Jāzeps ir šodienas Hamlets, pauž izrādes veidotāji, norādot, ka viņš savus nokaitētos jautājumus tieši tāpat risina pilnīgā vientulībā. Un turpat piebilde – kā mēs visi. Raiņa Jāzeps un viņa brāļi pa savam nonākuši mūsdienās, kur, izslēdzot visus sociālos tīklus ar īstajiem un viltus padomdevējiem, tu paliec viens pret vienu ar savu sirdsapziņu un iekšējo kompasu. Bultiņa raustās. Kur tā nostāsies?
«Luga, kuras augstā mākslinieciskā vērtība, dzejiskais un simboliskais slānis, kā arī tajā ietvertā vispārcilvēciskā tēma pārspēj visu, ar ko es savā radošajā dzīvē esmu strādājusi pirms tam. Manuprāt, Raiņa lugas saturs ietver sava veida ētiskās un estētiskās atskaites sistēmu, kas īpaši aktuāla arī šodien – varas un agresijas, globalizācijas, starptautiskā tīmekļa laikmetā. Tas ir strīds par cilvēces ceļu, par mūsu – ikkatra subjektīvo ceļu, kas nav ietekmējams, jo cilvēka garīgā izaugsme notiek tikai tad, kad cilvēks pats to vēlas. Tāpēc izrādes pamatuzdevums būtu ar Raiņa darbu iziet sava veida tikumisko pašattīrīšanos – sabiedrības un individuālo.
STRĪDS PAR CILVĒCES CEĻU, par mūsu – ikkatra subjektīvo ceļu, kas nav ietekmējams, jo cilvēka garīgā izaugsme notiek tikai tad, kad cilvēks pats to vēlas. Foto mirklis no «Jāzeps un viņa brāļi». Kristas Dzudzilo foto