Kad šeit apciemoju kādu no bijušajiem darbabiedriem, pārsteidz bijīgais klusums, kas tagad valda šīs mājas kāpņu telpās, un pagalms, kurā ir tikai mašīnas.
Un tad nāk prātā pagātne. Šī māja ir viena no daudzajām, ko saviem darbiniekiem cēla Valmieras stikla šķiedras rūpnīca. Tagad sevi uzskatām par valmieriešiem, taču pirms 60 gadiem ieradāmies strādāt rūpnīcā no visdažādākajām Latvijas vietām — Gulbenes, Madonas, Talsiem, Auces, Rēzeknes, Ludzas un Līvāniem, Ikšķiles un Rīgas. Arī no pavisam tuviem novadiem: Cēsīm, Burtniekiem, Smiltenes, Rūjienas. Visi bijām daudzmaz līdzīga vecuma, tāpēc arī mūsu mājas bērni pārsvarā bija vienaudži. Un turpat pavisam netālu 4. vidusskola, tagad Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija. Skola, kuru arī uzcēla rūpnīca. Mājas bērni, sākot mācības, kļuva skolasbiedri, lielākā daļa pat klasesbiedri. Un daudziem šī bērnu dienu, arī skolas gadu draudzība saglabājusies uz mūžu.
MŪSĒJĀ. Stacijas 23