«Labāk palikt Latvijā un saimniekot laukos nekā doties nezināmajā pasaulē!» – toreiz skanēja viņa vārdi. Kad nu tagad tiekamies vēlreiz, nevar nejautāt, kāds kopumā bijis šis laiks, ar jaunības maksimālismu turpinot vecāku 1993. gadā izveidotās zemnieku saimniecības «Resori» darbību augkopībā un lopkopībā, un kā viens saimnieks Mārtiņš jūtas savā zemē.
Vīzija par lielu ganāmpulku
Sarunai noteiktajā laikā vispirms satiekamies «Resoros», lai tālāk dotos uz plašajiem ganību aplokiem, kur, ieraugot Mārtiņu, viņam apkārt ātri vien paklausīgi sabizo un sastājas prāvs aitu pulks. Aitkopis atceras:
«Kad sāku te saimniekot, mūsu rīcībā bija savi 22 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tādēļ aktuāli likās pamazām vien un iespēju robežās pieaudzēt pašiem savas un nomas zemes. Paralēli lauksaimniecībai izlēmu arī papildināt galdnieka zināšanas.
MĀRTIŅŠ RIVČS. Savā zemē – graudkopis, aitkopis, galdnieks, makšķernieks un nu arī mednieks. Ārijas Romanovskas foto