Režisors Toms Treinis, scenārija autors Mārtiņš Meiers un radošā komanda atzīst, ka bijis ļoti interesanti vēstīt par cilvēku, kurš savu zvaigžņu stundu piedzīvoja Losandželosas olimpiskajās spēlēs, kur sev un Latvijai soļotājs izcīnīja sudraba medaļu. Tā bija pirmā olimpiskā medaļa, ko kāds sportists bija ieguvis, startējot zem Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga.
Valmierā vēstījumu par izcilo soļotāju netrūkst – viņa vārdā nosaukta iela, ir Daliņa stadions, sienas gleznojums, piemineklis. Režisors Toms Treinis atzīst – pāris gadus domājis, ka varētu izveidot interesantu stāstu par Daliņu, un tagad tas nodots skatītāju vērtējumam.
SOĻOTĀJI necīnās viens ar otru, tā varbūt domā jaunībā, naivumā, jo soļotāji vispirms iet cīņā ar sevi. Ja tam jānotiek 50 kilometru distancē, tad to izdarīt un vēl uzvarēt var tikai retais. Valmierā dzimuši vīri ir no kādas stipro cilts – Jānis Daliņš, kam tieši vai netieši ir sekotāji arī pēc gadu desmitiem. Attēlā Januss Johansons, Eduards Johansons un Kārlis Dzintars Zahovskis. Matīsa Markovska foto